Netālu no Lielā akmens senos laikos bija Gaujas plostnieku darbošanās vieta. Par to liecina arī iebetonētā dzelzs cilpa upes krastā. Lielais akmens senajos nostāstos dēvēts arī par Velnakmeni. Uz tā tupējis Velns, vērodams gaujmaliešus. Protams, ka arī šeit, tāpat kā citur, viņu iztraucējis gailis! Lielais akmens ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts, tas saukts arī par Runtiņa avotakmeni, jo blakus izplūst spēcīgs avots. Akmens augstums no 1,1 m līdz 2,5 m, garums 5,3 m, platums 3,7 m, tas ir noapaļotas formas pegmatīts ar rupjkristāliska granīta ieslēgumiem. Senatnē tas atradies Gaujas krastā.

Kubeseles pilskalns atrodas uz dienvidiem no Krimuldas luterāņu baznīcas, morēnu grēdas galā, kur uzceltas Krimuldas mācītājmuižas ēkas. Kalna nogāzes trīs pusēs ļoti stāvas, iespējams, ka pat mākslīgi pastāvinātas, tā norobežojot kalnu no zemajām apkārtnes pļavām. Uz A no mācītājmājas esošā augstienes iežmauga varētu būt vēlākos laikos aizbērta pilskalna aizsarggrāvja vieta. Garām pilskalnam tek Runtiņupīte, netālu no pilskalna atrodas Kubeseles ala. Runtiņupīte ietek Gaujā pie Lielā akmens. Dabas taka vijas gar upītes krastiem no mācītāja mājas līdz Gaujai.

Lielā akmens avots.

Hronika vēsta, ka Kubeselē  esot apbedīti Turaidas lībiešu  valdnieka Kaupo pelni. Kaupo 1217.gada 21.septembrī krita kaujā pie Viljandi  Igaunijā. Viņa līķis sadedzināts, un pelni apbedīti, iespējams, Kubeseles baznīcā. Vēsturnieki domā, ka Krimuldas baznīca ir tā pati senā Kubeseles baznīca, celta 1205.gadā. Vietējie iedzīvotāji par Kaupo kapa vietu sauc  mākslīgu 10 x 6 m lielu pauguriņu pie Runtiņupītes. Te 2001.gadā uzstādīta tēlnieces Gaidas Grundbergas gatavotā piemiņas zīme.

Netālu no Krimuldas baznīcas ir “Rāmnieki” – mājvārds liecina par senu prāmja vietu uz Gaujas. Plostu pārceltuve netālu no Kubeseles  (Krimuldas) baznīcas pieminēta jau 1463.gada Rīgas Doma kapitula lēmumā.