AKTUĀLI

Seko savai draudzei arī sociālajos medijos un pievienojies grupai:

Svētceļojums

1205. gada pamatos tika likts pirmais akmens, iespējams tas ir tas akmens, kas mani - svētceļnieku ierauga pirmais nākam pie Krimuldas baznīcas (agrāk sauktu Kubeseles) no ceļa puses, gar veco baznīcas kapsētu. Es vienmēr varu ienākt baznīcā, katru svētdienu 14-tos Dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu, varu ierasties arī naktī, ziemas salā, kad lietus līst vai tikko saule aususi. Reizēm es pieeju pie altāra un, skatoties Kristus tēlā, jūtu, ka neesmu viens. Kad nelīst, izejot Lilijas labirintu, saprotu savu ceļu pie Dieva, lai arī likločos, tomēr ceļš ir viens. Tad talāk eju cauri vārtu stabiem. Nevienu durvju un rokturu, ceļš ir atvērts. Pāri varavīksnes tiltiņam uz Kubeseles pilskalna garām tējas un kafijas namiņam, kur atpakaļceļā atsēžos, lai atspirdzinātos ar ūdeni, bet kad esmu nosalis ar karstu tēju vai kafiju un piektdienu vakaros te kopā ar mācītaju bībeles stundās laiks paiet nemanāmi.

Gar Mācītājmājas, kas celta 1775.gada, stūri sākas Kubeseles dabas taka, kura aizved, aptuveni vienas stundas garā, ceļojumā cauri neskartai dabai kopā ar Runtiņupītes čalošanu. Tikko nokāpjot ielejā, mazā pakalniņā ir lībiešu valdnieka Kaupo kaps. Tālāk ejot gar Kubeseles alu  (sauktu arī Runtiņalu), kurā dzivojis libiešu virsaitis Runtiņš, vienmēr uzkāpju kalnā, lai pakavētos lugšanu namiņā, svetceļnieka pieturas vieta. Mans ceļojums turpinās. Pāri tiltiņiem caur vētras nogāztu koku un meža cūku rakumiem, gar Saulstaru noslēpumaino klinti un alu, es nonāku pie Lielā akmens, sauktu ari par Runtiņa avotakmeni. Te iztek spēcīgs avots, iesmeļot ūdeni plaukstās veldzēju slāpes.

Turpat  paverās skats uz gleznaino Gaujas upes  ieloku ar Gaujas  plostnieku darba lieciniekiem - betona enkurklučiem. Gar Gauju varu aiziet lidz Murjāņiem vai Siguldai un pat Līgatnei. Atgriežoties pa lokveida taku,  meža var redzēt Gaujas kapsētu, sestā gadsimta baltu uzkalniņu kapus, kā arī vecos Baronu kapus. Iznākot mežmalā, paveras plašs skats, kas noslēdzas ar Krimuldas baznīcu tāluma. Pa pļavu lēnām tuvojoties baznīcai, garām pirtiņai, pāri kārtējam tiltam, augšā kalnā ir beidzies mans svētceļojums senajā Kubeselē.

skatīt Dabas takas karti

 

Krimuldas baznīca

Ceļā no Turaidas uz Raganu mums paveras pieticīgā Krimuldas baznīca. Tā bija viena no pirmajām baznīcām Līvzemē un ar daudzām izmaiņām saglabājusies līdz pat mūsdienām.

 

Baznīcas kapsēta

Senāk bagātākos draudzes locekļus apglabāja baznīcā. Vēl 18.gs. baznīcas kapenēs bija šāda cena – kapa vieta baznīcā no lielām durvīm līdz baznīcas vidum – 1 dālderi, no vidus līdz altāra korim – 2 dālderus, zem altāra kora – 4 dālderus. Altāra kora priekšējā puse piederēja mācītāja muižai.

 

Labirints

Labirints ir viens no cilvēces reliģiskajiem pirms simboliem, arhetipiem. Senākiem akmenī izgrebtie, no velēnu vaļņiem vai akmeņu veidotie labirinti ir vairākus tūkstošus gadus vecs un sastopami daudzās pasaules daļās. Antīkajā kultūrā visplašāk pazīstami ir labirinti Ēģiptes piramīdās un Mīnoja pilī Krētas salā

 

Mācītāja māja

Runtiņupītes krastā uz iegarena paugura, sena pilskalna, atrodas vecā Krimuldas mācītājmāja.

 

Kaupo kapa uzkalniņš

Kaupo, šis vārds apvīts leģendām, minējumiem, tas cildināts, nievāts un pelts. Livonijas Indriķa hronikā Kaupo apzīmēts ar titulu “quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida” t.i., visu Turaidas lībiešu (līvu) valdnieks.

 

Kubeseles ala

Kubeseles ala Atrodas Krimuldas pagastā, netālu no Krimuldas baznīcas un mācītāja mājas, Runtiņupītes  labajā krastā. Teika stāsta, ka šajā alā dzīvojis lībiešu virsaitis Runtiņš, tāpēc ala dažreiz saukta arī par Runtiņalu.
   

Saulsstaru ala

 

Lielais akmens

Netālu no Lielā akmens senos laikos bija Gaujas plostnieku darbošanās vieta. Par to liecina arī iebetonētā dzelzs cilpa upes krastā. Lielais akmens senajos nostāstos dēvēts arī par Velnakmeni. Uz tā tupējis Velns, vērodams gaujmaliešus.

 

Plostnieku enkurkluči

Gaujā koki pludināti sienot baļķus plostos, vēlāk  arī vaļējā veidā. Gaujā tad sezonā pludināja 100 – 150 tūkstošus m3  kokmateriālu. Krastā iebetonēts betona enkurs ar milzīgu metāla cilpu troses vai vinčas atsiešanai

 

Gaujas kapi

Krimuldas draudzes hronikā ir fiksēts, ka meža kapsētas ierīkošanai Zemes ierīcības komiteja draudzei piešķīrusi ap 8 pūrvietas lielu zemes gabalu pie Gaujas, lejpus Lielā akmeņa – no tā meža, kas draudzei agrāk piederējis.

 

Batariņi

Lielais, izplūdušas formas uzkalniņš, visticamāk attiecas uz tā dēvētajiem Gaujas zemgaļiem – baltu cilšu pārstāvjiem. Tas attiecas uz laiku, kas datējams ar 1.gadu tūkstoti pirms Kristus dzimšanas līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.

 

Barona kapi

Krimuldas baznīcas draudzes hronikā ir fiksēts, ka Vecā kapsēta vairākkārt paplašināta. Tā 1820.gadā dienvidu pusē kapsētai piešķīra jaunu zemes gabalu. Netālās Engelharta muižas īpašnieks K. fon Dāls iežogoja jauno gabalu, par to baznīcas konvents piešķīra  viņam vietu dzimtas kapiem, ko ar kokiem atšķīra no pārējās kapsētas.

 

Dabas takas karte

REKLĀMA

Svētku galdam!
Ezernieki

JAUTĀJUMI

SKATIES FILMU

KĀ MŪS ATRAST?
Austris Juris Rāviņš, mācītājs
gsm: +371 26342291

Artis Krasts, draudzes priekšsēdētājs
gsm: +371 26699005


Rīgas - Valmieras šoseja, līdz Raganai. Iebraucot Raganā pagrieziens pa labi apm. 5 km uz Siguldas pusi, 3,5 km, uz ceļa pa labi atradīsiet Krimuldas baznīcu.
KONTAKTI
"KRIMULDAS BAZNĪCA" Evanģēliski luteriskā draudze

p/n Ragana, "Mācītāja māja",
Krimuldas pagasts, Rīgas rajons,
LV-2144

Tel: +371 7708506

e-pasts: info@krimuldasbaznica.lv

  Pēdējo reizi papildināts: 04.10.2017 © 2017 Krimuldas Baznīca